Dīvaini. Šodien atkal gribas(taču bez garumzīmes ir?) te rakstīt.
Jau pāri deviņiem un mājāsdarbi, protams, vēl nav izpildīti. Mēģinu lasīt vēsturi. Bet kāda jēga? Es jau īstī nezinu, KAS tieši jāmācās. Besī, ka tādos kontroldarbos vairāk par 6 dabūt nereāli. Ja ir 7 - tad tas ir sasniegums. Kad mācījos 3. videnē, vēsture bija mīļākais priekšmets. Es negribu pateikt, ka man te nepatīk. Nē, tieši otrādi - ļoti patīk. Bet vēsturi es tagad vispār nezinu( Kad pabeigšu šito rakstīt, būs tomēr kaut kas jāiemācās, kaut vai no tām lapām, kas man ir.
Es jūtu, ka vēl nevaru brīvi sarunāties, rakstīt latviski. Izpaust savu viedokli tā, kā varētu to izdarīt krieviski. Man ir jālasa. Daudz. Jāatkarto gramatika. Vai arī jāmācās no jauna, es tak neko nezinu)
Vispār es ļoti šaubos, ka viss, ko sarakstīju, ir uzrakstīts pareizi un skan normāli. Tā jau ir, ka dažās frāzes es tulkoju tā, kā tās skan krieviski. Hah, savējo "Skaties!" es jau nesaku tik bieži, bet tomēr gadās)
Man atkal trūkst laika. Es nevaru pildīt mājāsdarbus vakarā. Es gribu gulēt vai vienkārši sēdēt pie kompja. Katru dienu(!) es atnāku mājās vakarā. Vismaz sestdien un svētdien nekur nav jāiet.
Istabā kā parasti viss nav tā, kā vajag. Tā, ka man gribētos. Bļāviens, nu kāpēc es visu laiku to saku/rakstu? Pati sev besīju.
Vispār šī bija slikta ideja - rakstīt latviski. Jo es rakstu kaut kādu murgu visprimitīvākajā veidā.
Jau pāri deviņiem un mājāsdarbi, protams, vēl nav izpildīti. Mēģinu lasīt vēsturi. Bet kāda jēga? Es jau īstī nezinu, KAS tieši jāmācās. Besī, ka tādos kontroldarbos vairāk par 6 dabūt nereāli. Ja ir 7 - tad tas ir sasniegums. Kad mācījos 3. videnē, vēsture bija mīļākais priekšmets. Es negribu pateikt, ka man te nepatīk. Nē, tieši otrādi - ļoti patīk. Bet vēsturi es tagad vispār nezinu( Kad pabeigšu šito rakstīt, būs tomēr kaut kas jāiemācās, kaut vai no tām lapām, kas man ir.
Es jūtu, ka vēl nevaru brīvi sarunāties, rakstīt latviski. Izpaust savu viedokli tā, kā varētu to izdarīt krieviski. Man ir jālasa. Daudz. Jāatkarto gramatika. Vai arī jāmācās no jauna, es tak neko nezinu)
Vispār es ļoti šaubos, ka viss, ko sarakstīju, ir uzrakstīts pareizi un skan normāli. Tā jau ir, ka dažās frāzes es tulkoju tā, kā tās skan krieviski. Hah, savējo "Skaties!" es jau nesaku tik bieži, bet tomēr gadās)
Man atkal trūkst laika. Es nevaru pildīt mājāsdarbus vakarā. Es gribu gulēt vai vienkārši sēdēt pie kompja. Katru dienu(!) es atnāku mājās vakarā. Vismaz sestdien un svētdien nekur nav jāiet.
Istabā kā parasti viss nav tā, kā vajag. Tā, ka man gribētos. Bļāviens, nu kāpēc es visu laiku to saku/rakstu? Pati sev besīju.
Vispār šī bija slikta ideja - rakstīt latviski. Jo es rakstu kaut kādu murgu visprimitīvākajā veidā.